Kas ir dienesta auto un dienesta auto nodoklis

Daudzu uzņēmumu īpašnieki uztic uzņēmuma auto saviem darbiniekiem vai valdes locekļiem, kuri izmanto auto reprezentatīvām vajadzībām. Te ir runa par tādiem braucieniem ar uzņēmuma auto, kas nav privāti, bet gan darba darīšanās veikti braucieni, kas ceļ uzņēmuma prestižu.

Taču ir iespējams, ka uzņēmuma darbinieks aizņemas no uzņēmuma auto sava atvaļinājuma laikā, maksājot par braucienu pats, bet šie izdevumi uzņēmumam neprasa nomaksāt nekādus papildus nodokļus. Vienkārši runājot, kad dienesta auto, izmantojot to privātām darīšanām, nomaina savu statusu un vairs nav dienesta auto. Tas ir tādēļ, ka uzņēmums par savā īpašumā esošo auto, vai ja ir auto turētājs, maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, bet ar šī transportlīdzekļa ekspluatāciju saistītos izdevumus attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Ja atvaļinājuma brauciens tiek iereģistrēts grāmatveža atskaitēs, taču, acīm redzami, nav attiecināms uz saimniecisko, tad uzņēmumam būtu jāmaksā lielāki nodokļi. Proti, komercsabiedrības kā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja apliekamais ienākums ir attiecīgi palielināms par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kas nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību, piemērojot koeficientu 1,5 (izsakot formulā, apliekamais ienākums = taksācijas gada peļņa (vai zaudējumi) + ar saimniecisko darbību nesaistīto izdevumu summa x 1,5).Tātad uzņēmums nav ieinteresēts sava darbinieka privātos izdevumus attiecināt uz ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem.

Tomēr uzņēmums pats var izvēlēties, vai vispār dokumentēt šādus braucienus. Komercsabiedrības ziņā ir arī tas, kā šādas vienošanās ar darbinieku par auto izmantošanu privātām vajadzībām atvaļinājuma laikā tiek dokumentētas. Respektīvi, darbinieks drīkst izmantot auto savām vajadzībām un, ja uzņēmums degvielas patēriņa izdevumus nekompensē, tos arī var neiegrāmatot uzņēmuma atskaitēs Valsts ieņēmumu dienestam, jo izdevumi neveido ar nodokļiem apliekamu objektu. Vienīgais ieteikums no grāmatvežu puses: „Attaisnojuma dokumentā par auto izmantošanu pārskata mēnesī būtu pilnīgi pietiekami ar piezīmi, kas izskaidrotu netipiski zemo faktisko degvielas patēriņu uz 100 km šajā mēnesī. Piemēram, piezīmē norādīt, ka daļa degvielas darbinieka atvaļinājuma laikā ir uzpildīta par darbinieka privātajiem līdzekļiem un uzņēmums šos darbinieka izdevumus nav kompensējis.” Tikko šādi izdevumi tiek kompensēti, uzņēmumam jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, ar ko tiek aplikti šie izdevumi.

Kā iepriekš teikts, ja izdevumus iekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā, jāpiemēro koeficients 1,5. Tas būs arī gadījumā, ja uzņēmums apmaksā degvielu privātiem braucieniem. Taču, ja darbinieks izmanto auto reprezentatīvām vajadzībām, šobrīd 40% no izmaksām ir atskaitāmi UIN vajadzībām un 40% ir atskaitāmi no priekšnodokļa. Tātad – viss ir atkarīgs, kā tiek parādīts auto izmantošanas veids uzņēmuma grāmatvedībā. Protams, arī reprezentācijai paredzētās summas nav neierobežotas, kā arī vadītājam un grāmatvedim jānolemj, vai privātā degvielas patēriņa uzrādīšana ir iekļaujama grāmatvedības datos.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.